Satiksmi regulē ar luksoforiem, kuriem ir zaļas, dzeltenas,
sarkanas un baltas gaismas signāli. Luksofori visā Latvijā
ir vienādi, jo tie izgatavoti un uzstādīti atbilstoši valsts
standartu prasībām.
Latvijā sastopami trīskrāsu, divkrāsu, dzelzceļa un
tramvaju luksofori. Katrs no tiem regulē satiksmes
plūsmu noteiktā ceļu satiksmes vietā un konkrētiem
satiksmes dalībniekiem. Gājējiem jāpakļaujas gājēju
luksofora prasībām. Pirms ielas šķērsošanas jāvēro lukso-
fora, kurš novietots krustojumā tieši pretim, signāls.
Divu ielu krustojumā luksofora signāli nosaka, ka vienas
ielas transportlīdzekļi un gājēji šķērso krustojumu, kamēr
otras ielas transportlīdzekļiem un gājējiem kustība liegta.
Pēc noteikta laika (katrā krustojumā tas tiek noteikts
individuāli, ievērojot transporta plūsmas nepieciešamību)
luksoforu sistēma krustojumā satiksmei noslēdz pirmo
ielu (iela, kuras satiksmes dalībnieki pārvietojās) un atļauj
uzsākt kustību transportlīdzekļiem un gājējiem otrajā ielā.
Tā pārmaiņus mainās kustību atļaujošais un aizliedzošais
režīms katrā no krustojuma ielām. Naktī, kad transport-
līdzekļu un gājēju plūsma vairs nav intensīva, luksoforu
darbības sistēma var tikt atslēgta. Par to liecina dzeltens
mirgojošs luksofora signāls visos trīskrāsu krustojuma
luksoforos.
Regulējamos krustojumos satiksmes kustībai vajadzētu
noritēt veiksmīgi, jo luksofori dod signālus, kas izslēdz
iespēju kādiem no satiksmes dalībniekiem vienlaikus
atrasties vienā punktā. Tomēr arī šeit ir iespējamas,
piemēram, šādas kļūdas:
– gājējs uzsāk ielas šķērsošanu atļaujošā signāla darbības
beigās un vairs nevar paspēt nokļūt ielas otrā pusē;
– steidzīgi gājēji ielu šķērso skriešus, tamdēļ paklūp, un
nepaspēj laikus tikt pāri ielai;
– krustojumā izveidojies sastrēgums, luksoforā deg aiz-
lieguma signāls gājējiem, bet nedisciplinēti gājēji
steidz pāri ielai, lavierējot starp transportlīdzekļiem.
Sarežģītos krustojumos transportlīdzekļu plūsma nenorit
vienlaicīgi ar gājēju pārvietošanos. Gājēju luksofori
aizliedz kustību līdz brīdim, kamēr notiek kustība kādā no
ielām transporta plūsmai. Tiklīdz visos trīskrāsu lukso-
foros iededzies sarkanais aizliedzošais signāls, tā krusto-
jums tiek atvērts tikai un vienīgi gājējiem. Tā tiek
garantēta gājēju drošība ielas šķērsošanas laikā.
CEĻŠ UZ SKOLU
(1 mācību stunda)
Mācību mērķis
Padziļināt zināšanas un veidot prasmi droša ceļa izvēlei,
dodoties uz skolu.
Mācību uzdevumi
1. Nostiprināt zināšanas par drošu pārvietošanos.
2. Iepazīstināt ar abpusējas neredzamības situācijām ceļu
satiksmē.
Jēdziens
Abpusējas neredzamības situācija.
Informācija un jēdzienu skaidrojums
Papildinformācija par tematu atrodama 1. klases mācību
stundas "Ceļš uz skolu" informācijas un jēdzienu
skaidrojumā.
Sākumskolā katru gadu ir jārunā par to, lai skolēni, dodo-
ties uz skolu vai ārpusstundu nodarbībām, izvēlētos drošu
ceļu. 1. klasē bērnus uz skolu atved un aizved vecāki, bet
2. klases skolēniem bieži šis atbildīgais darbs tiek uzticēts
veikt pašiem. Skolā vēlreiz jāizskaidro noteikumi, kas
jāievēro maršruta izvēlē.
Abpusējas neredzamības situācija
– situācija, kad
vadītājam un gājējam nav iespējams savlaicīgi vienam
otru pamanīt, jo gan stāvoši, gan braucoši šķēršļi,
piemēram, automobiļi, koki, mājas, žogi, traucē ielas
pārredzamību. Nereti šādās situācijās skolēns izskrien
uz brauktuves no kāda šķēršļa aizsega, neredz braucošu
transportlīdzekli, kā arī tā vadītājs savlaicīgi nepamana
bērnu.
Jāatgādina skolēniem, ka tūlīt pēc tam, kad pa ielu
aizbraukusi liela automašīna, nedrīkst sākt šķērsot
brauktuvi, jo šis automobilis traucēja pārredzēt ceļu, kā
arī bieži lielā auto aizsegā brauc pēc izmēra mazāki
transportlīdzekļi, kurus pirms tam nevar pamanīt.
Skolēniem ir jāizprot, cik mānīga var būt situācija, kas
pirmajā mirklī šķiet pilnīgi droša. Jāiemāca paredzēt
briesmas, kuras grūti ievērot. Mācību stundā skolēni var
pārrunāt dažādas redzētas vai izdomātas situācijas par to,
kā būtu, ja būtu, ko es darītu, ja tā būtu.
PASAŽIERU DROŠĪBA CEĻU SATIKSMĒ
(1 mācību stunda)
Mācību mērķis
Padziļināt zināšanas un izkopt prasmes pasažieru drošībai
ceļu satiksmē.
Mācību uzdevumi
1. Iepazīstināt ar drošības noteikumiem transport-
līdzekļos.
2. Veidot priekšstatu par drošu brauktuves šķērsošanu,
izkāpjot no sabiedriskā pasažieru transporta.
Informācija un jēdzienu skaidrojums
Pasažieri ir satiksmes dalībnieki, kuri pārvietojas
pasažieru sabiedriskajā transportlīdzeklī, uz velosipēda,
mopēda, motocikla, vieglajā automobilī, kravas auto-
mobilī vai tamlīdzīgi. Transportlīdzeklī nedrīkst pārvadāt
lielāku pasažieru skaitu, kā norādīts transportlīdzekļa
reģistrācijas dokumentā vai kā paredzējis transport-
līdzekļa izgatavotājs. Pasažieri jāpārvadā tā, lai tie
netraucētu transportlīdzekļa vadītāju un neierobežotu viņa
redzamību. Pasažierus vieglajos automobiļos un kravas
automobiļos atļauts pārvadāt tikai šim nolūkam
paredzētajās sēdvietās, bet autobusos – arī šim nolūkam
paredzētajās stāvvietās.
Katrā transportlīdzeklī pasažieriem ir jāievēro konkrēti
drošības pasākumi. Ar velosipēdu pasažierus drīkst
pārvadāt tikai pilngadīgas personas, turklāt pasažierim ir
jāsēž speciālā krēsliņā, kā arī kājām nepieciešams speciāls
atbalsts. Būtiski, ka pasažieris, kuru pārvadā, nedrīkst būt
vecāks par septiņiem gadiem (līdz skolas vecumam).
Situācijas, kad tiek pārkāpti noteikumi, piemēram, ir
šādas: par pasažieriem uz velosipēda tiek pārvadātas
vecākas personas vai personas pārvadā uz bagāžnieka vai
velosipēda rāmja. Skolēni pārrunā redzētas situācijas, kad
notikusi pasažieru pārvadāšana uz velosipēda, pārkāpjot
ceļu satiksmes noteikumu prasības.
37
