teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves,
nomales, sadalošās joslas un saliņas).
Iela –
jebkura pilsētā satiksmei izbūvēta teritorija (terito-
rijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales,
sadalošās joslas un saliņas).
Ietve –
ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas
brauktuvei vai ir atdalīta no tās.
Sadalošā josla –
ceļa daļa, kas norobežo blakus brauktu-
ves vienu no otras un nav paredzēta transportlīdzekļu
braukšanai vai apturēšanai.
Transportlīdzekļu braukšana notiek pa joslām, bet
paredzēto joslu skaitu norāda attiecīgie ceļa apzīmējumi
vai ceļa zīmes. Ja to nav, tad braukšanas joslu skaitu
nosaka paši transportlīdzekļu vadītāji, ņemot vērā
brauktuves platumu, automobiļu gabarītus un nepiecie-
šamos intervālus starp transportlīdzekļiem.
Pilsētās pa ielām gājējiem jāpārvietojas pa ietvi. Ja ielai ir
divas ietves katrā brauktuves pusē, tad gājējiem pēc pašu
izvēles atļauts izmantot vienu no tām. Ja ir tikai viena
ietve, tad tā arī jāizmanto iešanai, jo šādos gadījumos nav
atļauts iet pa ielas otru pusi. Ja pilsētā ielai nav iekārtotas
ietves, tad pa to jāpārvietojas pretī braukšanas plūsmai.
Ārpus apdzīvotām vietām gājējiem, kuri iet pa brauktuves
malu vai nomali, jāpārvietojas pretī transportlīdzekļu
braukšanas virzienam, bet personām, kuras brauc invalīdu
ratiņos vai stumj, piemēram, mopēdu, velosipēdu, pa
brauktuves malu vai nomali, jāpārvietojas transport-
līdzekļu braukšanas virzienā.
Diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām, kā arī
apdzīvotās vietās, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi
apgaismots, gājējiem, kas pārvietojas pa brauktuvi vai
nomali, jālieto gaismas atstarotājs vai cits gaismu atsta-
rojoša materiāla elements vai jātur rokā iedegts lukturītis.
Bērnu grupas atļauts vest tikai diennakts gaišajā laikā pa
ietvēm, gājēju ceļiem vai gājēju un velosipēdu ceļiem. Ja
to nav, tad pa nomali transportlīdzekļu braukšanas virzie-
nā kolonnā, bet ne vairāk par diviem bērniem rindā.
Kolonnas priekšā un aizmugurē kreisajā pusē jāatrodas
pieaugušajiem, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem.
Gājējiem pa brauktuvi pārvietoties nav atļauts. Izņēmums
ir tad, ja nolemts šķērsot brauktuvi vai ja ietves, gājēju
ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, nomales nav vai pa to
pārvietoties nav iespējams. Gājējiem ir atļauts pārvietoties
pa brauktuves malu vienā rindā (pa ceļiem, kur ir sadalošā
josla, pa ārmalu).
IELAS UN CEĻA ŠĶĒRSOŠANAS NOTEIKUMI
(1 mācību stunda)
Mācību mērķis
Padziļināt zināšanas par ielas un ceļa šķērsošanas noteiku-
miem.
Mācību uzdevumi
1. Mācīt pareizi šķērsot ielu neregulējamos krustojumos.
2. Mācīt šķērsot ielu un ceļu pa gājēju pārejām.
3. Veidot iemaņas brauktuves šķērsošanai.
Jēdzieni
Krustojums, neregulējams krustojums, regulējams krusto-
jums.
Informācija un jēdzienu skaidrojums
Pirms ielas vai ceļa šķērsošanas vajag apstāties, paskatīties
pa kreisi, tad pa labi, vēlreiz pa kreisi, pārliecināties, ka
netuvojas transportlīdzeklis, un tikai tad drīkst šķērsot ielu.
Ielas (ceļa) vidū vēlreiz jāaplūko satiksme no labās puses.
Gājējiem aizliegts veikt šādas darbības:
– šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam ir sada-
lošā josla, vai vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem
vai ceļu nožogojumi;
– šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam, kur
ceļu satiksme notiek divos virzienos, ir četras vai vairā-
kas braukšanas joslas;
– iziet uz brauktuves, nepārliecinoties par to, vai netuvo-
jas transportlīdzekļi, aiz stāvoša transportlīdzekļa vai
cita šķēršļa, kas ierobežo redzamību.
Krustojums –
vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas
ceļi vienā līmenī. Krustojums ir norobežots ar
iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo
malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz
vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas
(piemēram, pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes
stacijas, uzņēmuma).
Regulējami krustojumi ir tie, kur satiksmi regulē
satiksmes regulētājs vai luksofors. Neregulējami krustoju-
mi ir tie, kur satiksme netiek regulēta.
Neregulējamu krustojumu šķērsošana gājējiem var būt
sarežģīta, tādēļ jāpārrunā, kā to varētu darīt un no kā būtu
jāuzmanās. Krustojumu šķērsošanas laikā jāuzmanās no
tiem transportlīdzekļiem, kuri izdara kreiso vai labo
pagriezienu. Transportlīdzekļu vadītājiem kreisā pagrie-
ziena manevrs reizēm ir sarežģīts (intensīvas plūsmas
ielās), tādēļ gājējam savas drošības garantēšanai jāvēro,
vai vadītājs ir pamanījis gājēju un varēs apstāties, lai dotu
ceļu. Ne vienmēr vadītājs ir gatavs izpildīt satiksmes
noteikumu prasību – nogriežoties pa labi vai pa kreisi,
transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, kas
šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas, un velosipēdu
vadītājiem, kuru ceļu viņš šķērso.
Gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām, ja to
nav – krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinā-
jumu. Šo nosacījumu bieži aizmirst gājēji tajos krustoju-
mos, kur visos gājēju luksoforos iededzies zaļais signāls,
bet vadītāju luksofors rāda sarkanu aizlieguma signālu.
Neuzmanīgi un steidzīgi gājēji šķērso krustojumu pa
diagonāli, kas nav atļauts, tādējādi, nonākot bīstamā
situācijā, gājēji savstarpēji saskrienas un gūst traumas.
LUKSOFORI
(1 mācību stunda)
Mācību mērķis
Padziļināt zināšanas un veidot prasmes regulējamu
krustojumu šķērsošanai.
Mācību uzdevumi
1. Atkārtot zināšanas par luksoforu signālu nozīmi.
2. Veidot prasmi pāriet ielu regulējamā krustojumā.
Informācija un jēdzienu skaidrojums
Papildinformācija par tematu atrodama 1. klases mācību
stundu "Ceļš uz skolu" un "Luksoforu veidi, signāli un to
nozīme" informācijas un jēdzienu skaidrojumā.
36
