Veselības pārbaudē konstatēto transportlīdzekļa vadītāja
vai personas, kura vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja
kvalifikāciju, veselības stāvokļa atbilstību attiecīgās
kategorijas transportlīdzekļa vadīšanai apliecina medicī-
niskā uzziņa vai atzinums par medicīniskajām pretindikā-
cijām transportlīdzekļa vadīšanai.
Transportlīdzekļa vadītāja veselības kārtējo pārbaudi veic
M, A1, B1, B kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem,
traktortehnikas un citu pašgājēju mašīnu vadītājiem ik pēc
10 gadiem, kā arī lai iegūtu transportlīdzekļa vadītāja
tiesības un braukšanas mācību atļauju.
Transportlīdzekli aizliegts vadīt šādos gadījumos:
– transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transport-
līdzekļu vadīšanas stāžs nepārsniedz divus gadus, ja
alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles;
– transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko
transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem
gadiem, kā arī mopēdu un velosipēdu vadītājiem, ja
alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles;
– atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko, citu ap-
reibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību
samazinošu medikamentu iespaidā;
– esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var
ietekmēt vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību;
– ja vadītājam nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu
vadīšanas tiesību;
– ja ir stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību
izmantošanas aizliegums.
Personai, kura mācās braukt ar motociklu, jābūt klāt
braukšanas mācību atļaujai vai dokumentam par tiesībām
vadīt mehāniskos transportlīdzekļus.
Apmācīt personas vadīt transportlīdzekli drīkst ne agrāk kā
divus gadus pirms attiecīgās kategorijas transportlīdzekļu
vadītāja apliecības iegūšanai noteiktā vecuma sasniegšanas.
Aizliegts mācīties vadīt transportlīdzekli šādos gadījumos:
– ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles;
– atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko, citu
apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību
samazinošu medikamentu iespaidā;
– esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var
ietekmēt darbspējas un ceļu satiksmes drošību.
Motocikla vadītājam aizliegts:
– pārvadāt kravu, kas traucē vadīšanu vai apdraud citus
ceļu satiksmes dalībniekus;
– braukt ar motociklu bez aizsargķiveres vai ar neaiz-
sprādzētu galvā uzliktās aizsargķiveres siksnu;
– vest ar motociklu pasažierus, kas nav uzlikuši galvā
aizsargķiveri vai nav aizsprādzējuši galvā uzliktās
aizsargķiveres siksnu;
– braukt pa gājēju vai velosipēdu ceļu;
– vilkt motociklu bez blakusvāģa;
– vilkt piekabi, kuras masa pārsniedz vilcēja izgatavotāja
noteikto vilkšanai paredzētās piekabes masu.
KRUSTOJUMU VEIDI UN TO ŠĶĒRSOŠANAS NOSACĪJUMI
AR MOTOCIKLU. CEĻU SATIKSMES REGULĒŠANA AR
SATIKSMES REGULĒTĀJA ŽESTU PALĪDZĪBU
(2 mācību stundas)
Mācību mērķis
Nostiprināt zināšanas par krustojumu šķērsošanas
nosacījumiem ar motociklu un satiksmes regulēšanas
iespējām (luksofors vai satiksmes regulētājs).
Mācību uzdevumi
1. Atkārtot svarīgākos ceļu satiksmes terminus.
2. Nostiprināt
zināšanas
par
regulējamiem
un
neregulējamiem krustojumiem.
3. Atkārtot satiksmes regulētāja žestu un luksofora signālu
nozīmi.
4. Apgūt noteikumus krustojumu šķērsošanai ar motociklu.
Jēdzieni
Labās rokas likums, braukšanas josla, brauktuve, dot ceļu,
galvenais ceļš, ietve, krustojums, regulējams krustojums,
neregulējams krustojums, nomale, priekšroka.
Informācija un jēdzienu skaidrojums
Labās rokas likums –
noteikums nosaka, ka jādod priekš-
roka tiem, kas brauc no labās puses.
Braukšanas josla –
jebkura brauktuves garenvirziena josla
(var būt apzīmēta ar ceļa apzīmējumiem), kura ir
pietiekami plata, lai pa to vienā rindā varētu braukt
automobiļi.
Brauktuve –
ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu
braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras
norobežotas ar sadalošajām joslām vai barjerām.
Dot ceļu –
prasība, kas nosaka, ka ceļu satiksmes
dalībnieks nedrīkst sākt braukt (iet), turpināt braukt (iet)
vai izdarīt jebkādu manevru, ja tādējādi citiem ceļu
satiksmes dalībniekiem tiek radīti traucējumi braukšanai
(iešanai) vai viņi ir spiesti mainīt braukšanas (iešanas)
virzienu vai ātrumu.
Galvenais ceļš –
ceļš, kas apzīmēts ar 201., 203., 204. vai
205. ceļa zīmi, vai ceļš, uz kura nav uzstādītas priekš-
rocības ceļa zīmes attiecībā pret ceļu, uz kura uzstādīta
206. vai 207. ceļa zīme, vai ceļš ar asfalta, asfaltbetona,
bruģa vai tamlīdzīgu segumu attiecībā pret ceļu ar grants
vai šķembu segumu, vai ceļš ar jebkādu segumu
attiecībā pret ceļu bez seguma, vai jebkurš ceļš attiecībā
pret vietu, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas
(piemēram, pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes
stacijas, uzņēmuma).
Šī termina izpratnē mazāk svarīga ceļa posma segums
tieši pirms krustojuma nenozīmē, ka attiecīgais ceļš ir
vienādas nozīmes ar krustojamo ceļu.
Ietve –
ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas
brauktuvei vai ir atdalīta no tās.
Krustojums –
vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas
ceļi vienā līmenī. Krustojums ir norobežots ar
iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu
noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz vietu,
kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas
(piemēram, pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes
stacijas, uzņēmuma).
Nomale –
ceļa daļa, kas piekļaujas brauktuvei un nav
paredzēta mehānisko transportlīdzekļu braukšanai.
Priekšroka –
tiesības braukt (iet) iecerētajā virzienā pirma-
jam attiecībā pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Krustojumā, nogriežoties pa labi vai pa kreisi,
transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, kas šķērso
to brauktuvi, kurā viņš nogriežas, un velosipēdu vadītājiem,
kuru ceļu viņš šķērso. Aizliegts iebraukt krustojumā vai
brauktuvju krustošanās vietā, ja izveidojies sastrēgums, kas
transportlīdzekļa vadītāju var piespiest apturēt transport-
līdzekli krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā un
traucēt braukt citiem transportlīdzekļiem.
349
