IELU UN CEĻU KRUSTOJUMI
(1 mācību stunda)
Mācību mērķis
Apgūt zināšanas par ielu un ceļu krustojumu veidiem.
Mācību uzdevumi
1. Sniegt informāciju par regulējamiem un neregu-
lējamiem krustojumiem.
2. Iepazīstināt ar transporta plūsmu trīsvirzienu un četr-
virzienu krustojumos.
Jēdzieni
Trīsvirzienu krustojums, četrvirzienu krustojums.
Informācija un jēdzienu skaidrojums
Papildinformācija par tematu atrodama 2. klases mācību
stundas "Ielas un ceļa šķērsošanas noteikumi" informā-
cijas un jēdzienu skaidrojumā.
Ceļu satiksme ir attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa
ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem. Krustojums ir
vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā
līmenī. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām,
kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma
sākumu. Regulējami krustojumi ir tie, kuros satiksmi
regulē satiksmes regulētājs vai luksofors. Neregulējami
krustojumi ir tie, kuros satiksmes plūsmu nenosaka
luksofora signāli vai satiksmes regulētāja dotie žesti.
Krustojumi, kuros transportlīdzekļu plūsmas sanāk kopā
no trim virzieniem, ir trīsvirzienu krustojumi jeb tā
saucamie T veida krustojumi.
Krustojumi, kuros transportlīdzekļu plūsmas sanāk kopā
no četriem virzieniem, ir četrvirzienu krustojumi.
GĀJĒJU PĀREJAS
(1 mācību stunda)
Mācību mērķis
Apgūt nepieciešamās zināšanas, lai droši šķērsotu ielu pa
gājēju pāreju.
Mācību uzdevumi
1. Iepazīstināt ar vietām, kur ir atļauts šķērsot ielu.
2. Apgūt jēdzienu "transportlīdzekļa apstāšanās ceļš".
Jēdzieni
Gājēju tunelis, gājēju tilts.
Informācija un jēdzienu skaidrojums
Jāatceras, ka gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju
pārejām (pazemes vai virszemes), ja to nav tad
krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinājumu.
Ja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav,
brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret
brauktuves malu vietās, kur ceļš labi pārredzams uz abām
pusēm.
Visdrošākais veids ielas vai ceļa šķērsošanai ir speciālas
izbūves – gājēju tunelis vai gājēju tilts. Tās ir vietas, kas
paredzētas tikai un vienīgi gājēju satiksmei. Viens no
satiksmes drošības pamatnosacījumiem – norobežot maz-
aizsargāto satiksmes dalībnieku plūsmu no mehānisko
transportlīdzekļu satiksmes.
Nākamās drošākās vietas ceļa šķērsošanai ir tās, kur ceļu
satiksme tiek regulēta. Šādās vietās gājējiem jāievēro
satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāli. Ja tādu
nav, tad vērā jāņem transportlīdzekļu satiksmes regulē-
šanas luksofora signāli. Šajās vietās gājējiem un
transportlīdzekļu vadītājiem, ievērojot satiksmes drošības
prasības, jāveido veiksmīgs sadarbības modelis.
Nogriežoties pa labi vai pa kreisi, transportlīdzekļa
vadītājam jādod ceļš gājējiem, kas šķērso to brauktuvi,
kurā viņš nogriežas, un velosipēdu vadītājiem, kuru ceļu
viņš šķērso.
Gājējam ļoti uzmanīgam jābūt neregulējamos krustoju-
mos un uz neregulējamām gājēju pārejām. Gājējam pirms
ielas šķērsošanas jāpārliecinās par satiksmes drošību. Tas
nozīmē, ka gājējiem jānovērtē attālums līdz transport-
līdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas
ātrums un jāpārliecinās, ka uzsākt ielas šķērsošanu ir
droši. Divvirzienu ielā gājējiem jānovērtē situācija uz
brauktuves gan no kreisās, gan no labās puses, bet
vienvirziena ielā tikai no tās puses, no kuras atļauta
transportlīdzekļu braukšana. Toties transportlīdzekļa vadī-
tājam, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina
braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis pirms
gājēju pārejas, lai dotu ceļu gājējiem, kas šķērso brauktuvi
pa gājēju pāreju vai iziet uz tās, ja tie varētu tikt traucēti
vai apdraudēti.
Gājējiem jāatceras, ka transportlīdzekļa apstāšanās ceļš ir
tieši atkarīgs no transportlīdzekļa braukšanas ātruma un
bremžu darbības, vadītāja reakcijas ātruma, ceļa seguma
un laikapstākļiem. Visi šie aspekti vienmēr jāņem vērā,
izlemjot, ka drīkst uzsākt ielas šķērsošanu.
Transportlīdzeklim, kura braukšanas ātrums ir apmēram
50 km/h, apstāšanās ceļa garums labos laikapstākļos būs
apmēram 25 metri. Tas aprēķināms pēc šādas formulas –
apstāšanās ceļš = (ātrums/10) × (ātrums/10). Apstāšanās
ceļš veidojas no vadītāja reakcijas laikā nobrauktā ceļa
posma un bremžu darbības laikā nobrauktā ceļa posma.
Tā vienas sekundes laikā vadītājs ir pieņēmis savu
lēmumu par bremzēšanu, bet automobilis, kurš brauc ar
50 km/h, ir paspējis nobraukt apmēram 14 metrus. Tad
transportlīdzekļa bremžu sistēma uzsāk darbību, līdz ar to
auto brauc aizvien lēnāk un lēnāk, līdz pilnībā apstājas.
LUKSOFORA UN SATIKSMES REGULĒTĀJA SIGNĀLI
(1 mācību stunda)
Mācību mērķis
Apgūt zināšanas par luksoforu un satiksmes regulētāju
signālu nozīmi.
Mācību uzdevumi
1. Iepazīstināt ar satiksmes regulētāju žestu nozīmi.
2. Nostiprināt zināšanas par luksoforu veidiem un to
signālu nozīmi.
Jēdzieni
Divsekciju luksofors, trīssekciju luksofors, satiksmes
regulētājs.
Informācija un jēdzienu skaidrojums
Papildinformācija par tematu atrodama 2. klases mācību
stundas "Luksofori" informācijas un jēdzienu skaidrojumā.
73
