– 617. zīme "Tualete";
– 620. zīme "Policija";
– 625. zīme "Autoosta";
– 626. zīme "Dzelzceļa stacija";
– 701. un 702. zīme "Iepriekšējs virzienu rādītājs". Uz
zīmes norādīti braukšanas virzieni uz apdzīvotām vietām
un citiem objektiem;
– 707. zīme "Attālumu rādītājs". Attālumi (kilometri) līdz
maršrutā esošo apdzīvoto vietu centriem;
– 728. zīme "Gājēju apakšzemes vai virszemes pāreja";
– 738. zīme "Ceļa numurs". zīme ar sarkanu fonu un
numurs, kas piešķirts attiecīgajam Latvijas galvenajam
valsts autoceļam;
– 801. papildzīme "Attālums līdz objektam". Norāda attālu-
mu no zīmes līdz ceļa bīstamā posma sākumam vai at-
tiecīgā ceļu satiksmes ierobežojuma ieviešanas vietai;
– 819. papildzīme "Transportlīdzekļa veids" attiecas uz
velosipēdiem un mopēdiem;
– 836. papildzīme "Neredzīgi gājēji". Norāda, ka gājēju
pāreju izmanto arī neredzīgi gājēji.
AUTOMOBIĻU APSTĀŠANĀS IESPĒJAS ŠĶĒRŠĻU PRIEKŠĀ
(1 mācību stunda)
Mācību mērķis
Apgūt zināšanas par automobiļu apstāšanās iespējām
šķēršļu priekšā.
Mācību uzdevumi
1. Veidot priekšstatu par transportlīdzekļu bremzēšanas un
apstāšanās ceļu.
2. Veidot izpratni par to, kādēļ ir bīstami uziet uz
brauktuves tuvu braucoša transportlīdzekļa priekšā.
Jēdzieni
Apstāšanās ceļš, bremzēšanas ceļš.
Informācija un jēdzienu skaidrojums
Skolēniem jāatceras, ka transportlīdzekļa apstāšanās ceļš ir
atkarīgs no transportlīdzekļa braukšanas ātruma un bremžu
darbības, vadītāja reakcijas ātruma, ceļa seguma un laik-
apstākļiem. Vienmēr jāņem vērā visi šie aspekti, pirms
izlemt uzsākt ielas šķērsošanu.
Transportlīdzeklim, kura braukšanas ātrums ir apmēram
50 km/h apstāšanās ceļa garums labos laika apstākļos būs
apmēram 25 metri. Tas aprēķināms pēc šādas formulas:
apstāšanās ceļš = (ātrums/10) × (ātrums/10). Apstāšanās
ceļš veidojas no vadītāja reakcijas laikā nobrauktā ceļa
posma un bremžu darbības laikā nobrauktā ceļa posma. Tā
vienas sekundes laikā vadītājs ir pieņēmis savu lēmumu par
bremzēšanu, bet automobilis, kurš brauc ar 50 km/h, ir
paspējis nobraukt apmēram 14 metrus.
Lai noskaidrotu skolēnu reakcija ātrumu var veikt
eksperimentu. Priekšā tur garu, tievu priekšmetu (piemē-
ram, zīmuli, lineālu). Pēkšņi skolotājs to atlaiž, bet skolē-
nam jācenšas satvert. Tā var pārliecināties, ka cilvēkam
vajadzīgs kāds laiks, lai noreaģētu uz pēkšņu objektu
līdzās. Līdzīgi tas notiek arī ceļu satiksmē – vadītājs
vispirms ierauga, tad pieņem lēmumu, kam seko darbība,
kas saistīta ar mehānisma izmantošanu (bremžu darbības
laiks visiem transportlīdzekļiem nav vienāds).
Lai nebūtu strauji jābremzē pēkšņa šķēršļa priekšā,
autovadītāji izvēlas apbraukšanas manevru (apbrauc pa
labo vai pa kreiso pusi). Lai veiksmīgi varētu izdarīt
apbraukšanas manevru, šķērslis nedrīkst kustēties, jo tad
nav prognozējama apbraukšanai nepieciešamā trajektorija,
manevrs kļūst bīstams arī pašam transportlīdzekļa
vadītājam.
TRANSPORTLĪDZEKĻU VEIDI. PASAŽIERU PĀRVADĀŠANAS
NOTEIKUMI
(1 mācību stunda)
Mācību mērķis
Padziļināt zināšanas par transportlīdzekļu veidiem un
pasažieru pārvadāšanas noteikumiem.
Mācību uzdevumi
1. Iepazīstināt ar transportlīdzekļu veidiem un to
izmantošanu.
2. Veidot prasmi pareizi šķērsot brauktuvi pēc izkāpšanas
no transportlīdzekļa.
3. Padziļināt priekšstatu par ceļu satiksmi kā vienotu gājēju
un transportlīdzekļu pārvietošanās vidi.
Jēdzieni
Mehāniskais transportlīdzeklis, mopēds, motocikls, pasa-
žieris, tramvajs, transportlīdzeklis, trolejbuss, velosipēds.
Informācija un jēdzienu skaidrojums
Mehāniskais
transportlīdzeklis –
pašgājējs
transport-
līdzeklis, traktortehnika, kas pārvietojas pa ceļu ar savu
enerģiju, izņemot mopēdus un sliežu transportlīdzekļus,
kā arī trolejbuss.
Mopēds –
divriteņu, trīsriteņu vai četrriteņu transport-
līdzeklis, kura motora darba tilpums ir ne lielāks par
50 kubikcentimetriem (dzirksteļaizdedzes tipa moto-
riem) vai kura maksimālā jauda ir ne lielāka par 4 kW
(elektromotoriem vai cita veida iekšdedzes tipa moto-
riem) un konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums
nepārsniedz 45 km/h.
Motocikls –
divriteņu mehāniskais transportlīdzeklis ar
blakusvāģi vai bez tā. Šis termins attiecas arī uz sniega
motocikliem.
Pasažieris –
persona, kas atrodas transportlīdzeklī vai uz tā
(izņemot transportlīdzekļa vadītāju), kā arī persona, kas
iekāpj transportlīdzeklī vai uzkāpj uz tā, izkāpj no
transportlīdzekļa vai nokāpj no tā.
Tramvajs –
transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa
sliedēm savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves
avotu. Šis termins neattiecas uz elektrovilcieniem.
Transportlīdzeklis –
ierīce, kas pēc savas konstrukcijas
paredzēta braukšanai pa ceļiem ar motora palīdzību vai
bez motora.
Trolejbuss –
mehāniskais transportlīdzeklis, kas paredzēts
braukšanai pa ceļu savienojumā ar ārēju elektroenerģijas
padeves avotu.
Velosipēds –
transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai,
izmantojot uz tā esošā cilvēka muskuļu spēku (izņemot
invalīdu ratiņus). Velosipēds var būt aprīkots ar
elektromotoru, kura jauda ir ne lielāka par 0,25 kW.
Transportlīdzeklī nedrīkst pārvadāt lielāku pasažieru skaitu,
nekā norādīts transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā vai
norādījis (paredzējis) transportlīdzekļa izgatavotājs. Pasa-
žieri jāpārvadā tā, lai tie netraucētu transportlīdzekļa vadī-
tāju un neierobežotu viņa redzamību. Pasažierus vieglajos
110
