Latvijā transportlīdzekļi brauc pa ceļa labo pusi. Tad, ielas šķērsošanas gadījumā vispirms jāskatās pa kreisi un tad pa labi. Pirms uzsākt ielas šķērsošanu jānovērtē vai transportlīdzeklis uz brauktuves ir tuvu vai tālu. Kas ceļu satiksmē ir tuvu vai tālu? Labāk laikam būs saprotams – vai paspēšu šķērsot ielu līdz brīdim, kad auto būs piebraucis, vai to nepaspēšu? Lai iemācītos saprast, ko nozīmē tālu, vari veikt šādu eksperimentu. Nostājies pie loga vai ielas malas. Atrodi kādu koku vai māju ielas malā un skaties kā tam garām brauc mašīnas. Tikko mašīna pabraukusi garām tavam izvēlētajam objektam, sāc skaitīt. Beidz skaitīt, kad mašīna ir tev līdzās. Līdz cik Tu paspēji aizskaitīt? Ja ielas šķērsošanai nepieciešami 15 soļi, tad tev noteikti mašīnas braukšanas laika skaitīšanas skaitlis nevar būt mazāk par 15, jo tu nepaspēsi šķērsot ielu pirms atbraukušās mašīnas. Tā vari mācīties noteikt cik drīz mašīna būs līdz tevīm atbraukusi.

Visdrošāk gājējiem brauktuvi jāšķērso pa gājēju pārejām, kas ir pazemes vai virszemes. (1. un 2. attēls)

Bet, ja to nav, tad pa regulējamām gājēju pārejām. Reizēm gājējs pats var būt satiksmes regulētājs, jo pats var nospiest pogu pie gājēju pārejas. Tad jābūt pacietīgam un jāsagaida līdz ielas pretējā pusē iedegsies atļaujošais signāls un automašīnas būs apstājušās.  (4.attēls)

Ja esam izvēlējušies ielas šķērsošanai regulējamu krustojumu, tad gājējiem jāievēro satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāli, bet, ja tādu nav, - transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofora signāli. Satiksmi regulē ar luksoforiem, kuriem ir zaļas, dzeltenas, sarkanas un baltas gaismas signāli (dzelzceļa luksofors). Luksofora signāls ar cilvēka siluetu, velosipēda simbolu vai cilvēka siluetu un velosipēda simbolu attiecas tikai uz šiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Zaļais signāls atļauj kustību, bet sarkanais - aizliedz. (3.attēls)

Lai informētu neredzīgos gājējus par luksoforu gaismas signālu pogas atrašanās vietu, kā arī lai informētu gājējus un velosipēdu vadītājus par luksofora gaismas signālu, kas atļauj šķērsot brauktuvi, gājēju vai gājēju un velosipēdu luksofora gaismas signālus var papildināt ar skaņas signāliem.

Ne jau visus krustojumus regulē policists, bet reizēm krustojumā varam redzēt, ka viņš ar rokām dod noteiktus rīkojumus visiem satiksmes dalībniekiem. Tātad tos der arī zināt, lai nebūtu jāgaida kamēr policists dosies prom un atjaunosies ierakstā kārtība. Satiksmes regulētāja žestiem ir šāda nozīme -  

Ja satiksmi regulējamu vietu ielas pāriešanai nav, tad meklējam tuvāko gājēju pāreju vai tautā saukto „zebru”. Bet pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pāreju gājējiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās, ka ielas šķērsošana būs droša.

Ja tuvumā nav gājēju pārejas, tad ielas šķērsošanai var izvēlēties labi pārredzamu vietu. Arī tad gājēji drīkst iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad ir novērtējuši attālumu līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārliecinājušies, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transportlīdzekļu satiksme.

Tas gan ir bīstami!

Vienmēr jāatceras, ka mašīna nevar apstāties uz burvju mājiena. Ikvienu braucošu auto var apturēt pēc kāda laika vai kāda ceļa posma. Kāpēc? Pirms nospiest bremzes pedāli, šoferis domā ko darīt. Pa to laiku auto brauc ar ātrumu, kāds bija un nobrauc kādu ceļa posmu. Tad vadītājs nospiež bremzes pedāli un automobilis sāk stāties – tas brauc lēnāk un lēnāk, līdz ir apstājies. Tā nu auto apstāšanās ceļš ir atkarīgs no tā, kad vadītājs izdomās nospiest pedāli un, kad bremzes apturēs auto.

To gan vajag vienmēr atcerēties! Gājēji uz brauktuves nedrīkst kavēties vai bez vajadzības apstāties. Gājējiem, kuri nav paguvuši šķērsot brauktuvi, jāapstājas uz „drošības saliņas“. Bet ceļu turpināt, lai šķērsotu brauktuvi, var tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka tas nav bīstami.

Gājējiem ir arī savi aizliegumi:

• šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam ir sadalošā josla, vai vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi;
• šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos, ir četras vai vairākas braukšanas joslas;
• pārvietoties pa ātrgaitas ceļiem. Labi, ka Latvijā vēl tādu nav un gājējiem tad nav iešanas pa ceļiem ierobežojumu;
• iziet uz brauktuves, nepārliecinoties par to, vai netuvojas auto. Reizēm no ietves malas situāciju uz ielas nevaram labi saskatīt, jo ielas malā ir stāvoši transportlīdzekļi vai citi šķēršļi, kas ierobežo redzamību.

Īpaši braucēji ir operatīvie transportlīdzekļi – policijas transports, ātrā palīdzība un ugunsdzēsēji. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis, gājējiem aizliegts iziet uz brauktuves, bet tiem gājējiem, kuri atrodas uz brauktuves, jādod ceļš šiem auto, kas pilda atbildīgus uzdevumus un dodas palīgā kādam, kas nonācis nelaimē. Skaņas signāls un speciāli gaismas signāli liecina par to, ka auto šobrīd veic īpaši svarīgu uzdevumu.

Lai ātrāk nokļūtu savā gala mērķī, daudzi gājēji grib izmantot kādu sporta inventāru – skrituļslidas vai skrituļdēli. Tad nu jāievēro, ka šķērsot brauktuvi ar tiem atļauts tikai ar tādu ātrumu, kas nepārsniedz „parastu” gājēju pārvietošanās ātrumu. Sportiskajiem gājējiem jādomā arī par savu drošību un jālieto kādi no aizsarglīdzekļiem – elkoņu sargi, ceļa sargi, cimdiņi un ķiveres. Vai māki pareizi krist, ja tev kājās ir skrituļslidas? Ieskaties attēlā un gadījumā, ja kritiens ir nenovēršams, centies to izdarīt!