Gājējs ir cilvēks, kas pārvietojas pa ceļu kājām, brauc ar skrituļiem, skeibordu, skrejriteni vai pārvietojas invalīdu ratiņos, stumj velosipēdu, mopēdu, velk (stumj) ragaviņas, bērnu ratiņus vai invalīdu ratiņus. Atrodi attēlā visus gājējus! 
Pārvietoties pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai nomali, izmantojot skrituļslidas, skrituļdēļus u.tml., jābūt īpaši uzmanīgam. Ar sporta vai atpūtas inventāru atļauts braukt tā, lai netraucētu pārējos gājējus.

Satiksmes noteikumos ir noteikts, ka gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu, bet, ja to nav, - pa nomali. Jāņem vērā, ka reizēm šīs ceļa daļas nav vai pa tām pārvietoties nav iespējams, gājējiem ir atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vienā rindā (pa ceļiem, kur ir sadalošā josla, - pa ārmalu).

Pilsētās gājēji pārvietojamies pa speciāli ierīkotu ielas daļu – ietvi.  Bet kas tad īsti ir iela? Iela ir jebkura pilsētā satiksmei izbūvēta teritorija - visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas. Izpēti attēlu, jo tur redzamas visas ielas un ceļa daļas!

Atceries! Ja ielai ir viena ietve, tad atļauts iet tikai pa šo ielas pusi.

Ārpus pilsētas gājēji pārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam pa ceļa nomali (kas piekļaujas brauktuvei) vai pa brauktuves malu. Visiem zināms, ka nomale nav paredzēta mehānisko transportlīdzekļa braukšanai, bet mašīnas var apstāties un stāvēt. Apejot šādas mašīnas jābūt uzmanīgiem.

Ejot pa ceļa nomali, ir arī izņēmumi:

• tie, kuri brauc invalīdu ratiņos vai stumj velosipēdu vai mopēdu pa brauktuves malu vai nomali, jāpārvietojas transportlīdzekļu braukšanas virzienā. Attēlā ir kāds velosipēda stūmējs. Novērtē viņa rīcību!
• organizētas bērnu grupas diennakts gaišajā laikā var iet pa ietvēm, gājēju ceļiem vai gājēju un velosipēdu ceļiem, bet, ja to nav, - pa nomali transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par diviem bērniem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē, tās kreisajā pusē jāatrodas pieaugušajiem, kas bērnus pavada, ar sarkaniem karodziņiem. Vai attēlā ir gājēju ceļš?

Daudzās vietās Latvijā ir izbūvēti vai ierīkoti speciāli gājēju ceļi . Gājēju ceļi paredzēti tikai iešanai un velobraucēji to var izmantot tikai ejot un riteni stumjot pie rokas, jo braukt pa tiem ir aizliegts! Bet var būt arī ceļi, kurus gājēji dala ar velosipēdu braucējiem.

Gājēju un velosipēdu ceļš – pa ceļa vienu pusi atļauts braukt tikai ar velosipēdiem, bet pa otru pusi - pārvietoties gājējiem.

Gājēju un velosipēdu ceļš – gājējiem un velobraucējiem jābūt uzmanīgiem lai viens otram netraucētu, jo pašiem jādomā kā sadalīt ceļu savā starpā.

Dzīvojamās zonās gājējiem un velosipēdu vadītājiem atļauts pārvietoties pa ietvēm un pa brauktuvi visā tās platumā. Tas attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem. Dzīvojamās zonās gājējiem un velosipēdu vadītājiem ir priekšroka, taču viņiem aizliegts nepamatoti traucēt transportlīdzekļu braukšanu.

Bieži bērni pagalmu uztver kā drošu vidi, jo nenotiek intensīva satiksme. Automobiļi parādās tikai reizēm un brauc arī ļoti lēni. Bet šī sajūta ir ļoti mānīga, jo ikviena mašīna ar savu klātbūtni jau rada paaugstinātas bīstamības momentus. Vadītājs ļoti bieži nemaz neiedomājas pārliecināties vai kāds zem auto nav palīdis, aiz tā paslēpies un uzsāk viņš mašīnas braukšanu. Bet bērni rotaļas laikā aizmirst par uzmanību. Tādēļ rotaļāties mašīnu tuvumā, kaut stāvošu, var būt bīstami.

Gājējiem ir jāatceras, ka brauktuve ir ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai, un tā nav vieta iešanai. Sameklē attēlā vietas, kurām ir šis bargais nosaukums brbrrauktuve... Tomēr, ir brīži, kad jānonāk ielas otrā pusē. Ko nu? Par to kādi ir nosacījumi un kādas ir iespējas ielas vai ceļa šķērsošanai, būs stāstīts nākamajā daļā.